Galvenie nodokļi Latvijā: saprotams ceļvedis iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai

‍

Jebkuras valsts nodokļu sistēma var šķist sarežģīts labirints, īpaši tiem, kuri tikko ir pārcēlušies vai plāno uzsākt uzņēmējdarbību jaunā valstī. Latvija nav izņēmums, tomēr patiesībā tās nodokļu struktūra ir samērā skaidra un loģiska, ja izprot pamatprincipus. Šajā detalizētajā ceļvedī aplūkosim visus būtiskākos nodokļus, kas var ietekmēt gan ikdienas iedzīvotājus, gan uzņēmējus Latvijā. Noskaidrosim, cik un par ko jāmaksā, lai šajā Baltijas valstī dzīvotu un strādātu mierīgi un likumīgi.

‍

Kā ir veidota Latvijas nodokļu sistēma

‍

Latvijas nodokļu sistēma ir izveidota saskaņā ar principiem, kas raksturīgi lielākajai daļai Eiropas valstu. Galvenā iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu un to samaksas kontroli, ir Valsts ieņēmumu dienests, plašāk pazīstams kā VID. Šai institūcijai ir plašas pilnvaras un mūsdienīga elektroniskā sistēma, kas ļauj uzraudzīt nodokļu maksātāju finanšu darbības. Dienesta oficiālā tīmekļa vietne ir https://www.vid.gov.lv, kur pieejama aktuāla informācija un iespēja iesniegt deklarācijas tiešsaistē.

Visi nodokļi Latvijā tiek iedalīti tiešajos un netiešajos nodokļos. Tiešie nodokļi tiek maksāti tieši no ienākumiem vai īpašuma, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai nekustamā īpašuma nodoklis. Netiešie nodokļi tiek iekļauti preču un pakalpojumu cenā, un galvenais no tiem ir pievienotās vērtības nodoklis. Latvijas nodokļu sistēma tiek uzskatīta par salīdzinoši vienkāršu, salīdzinot ar dažām citām Eiropas valstīm, tomēr tā joprojām prasa rūpīgu attieksmi un savlaicīgu visu obligāto maksājumu veikšanu.

Ir svarīgi saprast, ka nodokļu likumdošana pastāvīgi mainās, un likmes var tikt koriģētas gandrīz katru gadu. Valdība regulāri veic grozījumus nodokļu likumos, reaģējot uz ekonomisko situāciju un valsts budžeta vajadzībām. Tāpēc pirms svarīgu finanšu lēmumu pieņemšanas vienmēr ieteicams pārbaudīt aktuālo informāciju oficiālajos avotos vai konsultēties ar speciālistiem.

‍

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

‍

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir viens no galvenajiem valsts budžeta ieņēmumu avotiem. No 2025. gada šī nodokļa pamatlikme ir 20 procenti ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā un 33 procenti ienākumiem, kas pārsniedz šo summu. Šāda progresīvā skala ir ieviesta, lai personas ar lielākiem ienākumiem sniegtu lielāku ieguldījumu sabiedrības vajadzībās.

Neapliekamais minimums Latvijā ir diferencēts un ir atkarīgs no gada ienākumu apmēra. Personām ar zemiem ienākumiem neapliekamais minimums var sasniegt 500 eiro mēnesī jeb 6000 eiro gadā. Palielinoties ienākumiem, šis minimums pakāpeniski samazinās, un, ja gada ienākumi pārsniedz 78 100 eiro, neapliekamais minimums vairs netiek piemērots. Šī sistēma ir izveidota, lai atbalstītu cilvēkus ar mazākiem ienākumiem un nodrošinātu taisnīgu nodokļu sloga sadalījumu.

Darba devēji automātiski ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli no darbinieku algas un iemaksā to valsts budžetā. Darbiniekam nav nepieciešams pašam iesniegt deklarāciju, ja viņam ir tikai viens ienākumu avots un nav papildu atvieglojumu. Tomēr gadījumos, kad personai ir vairākas darbavietas, ienākumi no nekustamā īpašuma izīrēšanas, dividendes vai citi ienākumu avoti, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz nākamā gada 1. jūnijam, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu.

‍

Sociālās iemaksas un to nozīme

‍

Papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklim no darba algas tiek maksātas obligātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas paredzētas pensiju nodrošināšanai, veselības aprūpei un citām sociālajām vajadzībām. Kopējā sociālo iemaksu likme ir 34,09 procenti no bruto algas. No šīs summas 23,59 procentus maksā darba devējs papildus darbinieka algai, savukārt 10,50 procenti tiek ieturēti no paša darbinieka algas. Tas nozīmē, ka faktiskās darbinieka izmaksas uzņēmumam ir ievērojami lielākas par summu, ko darbinieks saņem uz rokas.

Sociālās iemaksas dod tiesības uz valsts pensiju, bezmaksas medicīnisko aprūpi obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, bezdarbnieka pabalstiem, slimības lapām un citiem sociālajiem pabalstiem. Minimālā mēneša sociālo iemaksu aprēķina bāze 2025. gadā ir 700 eiro, pat ja faktiskā alga ir mazāka. Tas nozīmē, ka pat pie algas 500 eiro sociālās iemaksas jāveic vismaz no 700 eiro.

Pašnodarbinātās personas un mikrouzņēmumu īpašnieki sociālās iemaksas maksā pēc nedaudz atšķirīgiem noteikumiem. Pašnodarbinātie var izvēlēties iemaksu aprēķina bāzi, taču tā nevar būt mazāka par minimālo algu. 2025. gadā minimālā mēneša alga ir 700 eiro, tāpēc minimālais obligātais sociālo iemaksu maksājums pašnodarbinātajam būs aptuveni 238 eiro mēnesī.

‍

Pievienotās vērtības nodoklis

‍

Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN ir netiešais nodoklis, kas tiek iekļauts gandrīz visu preču un pakalpojumu cenā. Standarta PVN likme Latvijā ir 21 procents, kas atbilst vidējam rādītājam Eiropas Savienībā. Šo nodokli faktiski maksā galapatērētāji, taču to iekasē un budžetā iemaksā uzņēmumi, kas pārdod preces vai sniedz pakalpojumus.

Pastāv arī samazinātās PVN likmes noteiktām preču un pakalpojumu kategorijām. Likme 12 procentu apmērā tiek piemērota medikamentiem, medicīnas precēm, grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, viesnīcu pakalpojumiem un atsevišķiem pārtikas produktiem. Likme 5 procentu apmērā attiecas uz svaigiem augļiem un dārzeņiem, padarot veselīgu uzturu pieejamāku iedzīvotājiem. Daži pakalpojumi vispār ir atbrīvoti no PVN, piemēram, medicīnas un izglītības pakalpojumi, finanšu darījumi un apdrošināšana.

Uzņēmumiem ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājiem, ja to gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro. Tomēr iespējama arī brīvprātīga reģistrācija pie mazāka apgrozījuma, ja tas ir izdevīgi uzņēmējdarbībai. PVN maksātājiem jāiesniedz deklarācijas katru mēnesi vai ceturksni atkarībā no uzņēmuma apgrozījuma un jāsamaksā budžetā starpība starp priekšnodokli un maksājamo PVN. Tas prasa detalizētu uzskaiti un visu darījumu apliecinošu dokumentu saglabāšanu.

‍

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

‍

Latvijā tiek piemērota unikāla uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas tika ieviesta 2018. gadā un izraisīja lielu starptautisko investoru interesi. Šīs sistēmas būtība ir tāda, ka uzņēmumi nemaksā nodokli par peļņu, kamēr tā netiek sadalīta dividendēs vai izmantota noteiktām ar saimniecisko darbību nesaistītām operācijām. Nodokļa likme ir 20 procenti, un tā tiek piemērota tikai sadalītajai peļņai, nevis visai uzņēmuma peļņai.

Šis modelis veicina peļņas reinvestēšanu uzņēmējdarbībā, jo gadījumos, kad uzņēmums līdzekļus atstāj attīstībai, iekārtu iegādei vai citām ražošanas vajadzībām, uzņēmumu ienākuma nodoklis nav jāmaksā. Nodoklis rodas tikai brīdī, kad īpašnieki nolemj izmaksāt peļņu dividendēs. Faktiskā nodokļa likme sadalītajai peļņai ir 20/80 no izmaksātās summas, kas praktiski veido 25 procentus no tīrās peļņas.

Ir arī noteiktas darbības, kas tiek apliktas ar šo nodokli pat tad, ja dividendes formāli netiek izmaksātas. Tās ietver ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, piemēram, reprezentācijas izdevumus virs noteiktā limita, dāvanas, bezcerīgo parādu norakstīšanu saistītajām personām un līdzīgas operācijas. Uzņēmumiem ir rūpīgi jāseko līdzi šādiem izdevumiem un pareizi jāklasificē tie grāmatvedībā.

‍

Nekustamā īpašuma nodoklis

‍

Nekustamā īpašuma nodoklis tiek piemērots zemes, ēku un būvju īpašniekiem Latvijas teritorijā. Šis nodoklis ir pašvaldību nodoklis, tas nozīmē, ka ieņēmumi nonāk pašvaldību budžetos, un tieši pašvaldības nosaka konkrētās likmes likumā noteiktajās robežās. Nodokļa likme svārstās no 0,2 līdz 3 procentiem gadā no īpašuma kadastrālās vērtības atkarībā no īpašuma veida un attiecīgās pašvaldības lēmuma.

Dzīvojamajam īpašumam likmes parasti ir robežās no 0,2 līdz 0,6 procentiem. Komerciālajam īpašumam un zemesgabaliem likmes var būt augstākas un sasniegt līdz 1,5 procentiem. Pamestām vai neizmantotām ēkām un zemēm likme var tikt palielināta līdz 3 procentiem, tādējādi stimulējot īpašniekus izmantot īpašumus vai tos pārdot tiem, kuri tos izmantos. Tas ir viens no pasākumiem cīņai ar neracionālu zemes resursu izmantošanu.

Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests, ņemot vērā dažādus parametrus, piemēram, atrašanās vietu, platību, ēkas tipu, būvniecības gadu un citas īpašības. Šī vērtība parasti ir zemāka par tirgus cenu un tiek periodiski pārskatīta. Nekustamā īpašuma īpašnieki saņem paziņojumus par nodokli no pašvaldības un maksā to noteiktajos termiņos, parasti divos vai četros maksājumos gada laikā.

‍

Nodokļi transportlīdzekļu īpašniekiem

‍

Automašīnu un citu transportlīdzekļu īpašnieki Latvijā maksā vairākus nodokļus un obligātos maksājumus. Galvenais no tiem ir ikgadējais transportlīdzekļa nodoklis, kura apmērs ir atkarīgs no transportlīdzekļa tehniskajiem rādītājiem. Vieglajām automašīnām nodokļa apmēru nosaka dzinēja tilpums un ekoloģiskie rādītāji. Jo lielāks dzinēja tilpums un augstāks CO₂ izmešu līmenis, jo lielāks nodoklis.

Minimālais gada nodoklis vieglajai automašīnai ar dzinēju līdz 1500 kubikcentimetriem ir aptuveni 30 eiro, savukārt jaudīgām automašīnām ar dzinēju virs 3000 kubikcentimetriem tas var pārsniegt 150 eiro gadā. Elektromobiļiem un hibrīdauto ir pieejami atvieglojumi, un tie maksā ievērojami mazāk vai noteiktu periodu ir pilnībā atbrīvoti no šī nodokļa. Tā ir daļa no valsts politikas videi draudzīga transporta veicināšanai.

Papildus ikgadējam nodoklim automašīnu īpašniekiem ir jāmaksā obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana OCTA, kuras cena ir atkarīga no vadītāja vecuma, braukšanas stāža, negadījumu vēstures un transportlīdzekļa tehniskajiem parametriem. Vēl viens būtisks maksājums ir nodoklis par no ārvalstīm ievestu lietotu automašīnu, kas tiek aprēķināts pēc īpašas formulas, ņemot vērā automašīnas vecumu, dzinēja tilpumu un ekoloģisko klasi.

‍

Akcīzes nodokļi specifiskām precēm

‍

Akcīzes nodokļi ir īpaši nodokļi noteiktām preču kategorijām, kuras parasti tiek uzskatītas par kaitīgām veselībai vai videi. Latvijā ar akcīzes nodokli tiek apliktas alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, degviela, elektroenerģija un vēl vairākas preču grupas. Akcīzes nodokļu likmes nosaka valdība, un tās regulāri tiek pārskatītas, visbiežāk palielinātas.

Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes likmes ir atkarīgas no dzēriena stipruma un tiek aprēķinātas eiro par hektolitru absolūtā spirta. Alum likme ir aptuveni 10,90 eiro par hektolitru par katru spirta satura procentu. Stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem likme sasniedz aptuveni 1950 eiro par hektolitru absolūtā spirta. Vīnam akcīze ir apmēram 133 eiro par hektolitru. Šīs augstās likmes padara alkoholu Latvijā salīdzinoši dārgu.

Tabakas izstrādājumi arī tiek aplikti ar būtisku akcīzi, kas sastāv no fiksētas summas par vienību un procentuālās daļas no mazumtirdzniecības cenas. Cigaretēm minimālā akcīze ir aptuveni 130 eiro par 1000 cigaretēm. Degvielai akcīze atšķiras atkarībā no veida: benzīnam tā ir aptuveni 514 eiro par 1000 litriem, bet dīzeļdegvielai ap 372 eiro par 1000 litriem. Šie nodokļi veido ievērojamu daļu no degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās.

‍

Nodokļi mikrouzņēmumiem

‍

Latvijā pastāv īpašs vienkāršots nodokļu režīms mikrouzņēmumiem, ko sauc par mikrouzņēmumu nodokli. Šis režīms ir pieejams mazajiem uzņēmumiem ar gada apgrozījumu līdz 100 000 eiro un ne vairāk kā pieciem darbiniekiem. Galvenā priekšrocība ir tā, ka uzņēmums maksā vienu apvienotu nodokli vairāku atsevišķu nodokļu vietā.

Nodokļa likme mikrouzņēmumiem ir 25 procenti no apgrozījuma uzņēmumiem bez darbiniekiem un 40 procenti uzņēmumiem ar darbiniekiem. Šajās likmēs ir iekļauts gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan sociālās iemaksas, kas būtiski vienkāršo grāmatvedību un atskaites. Mikrouzņēmumu īpašnieki iesniedz deklarācijas reizi ceturksnī un maksā nodokli vienu reizi ceturksnī, kas ir ievērojami vienkāršāk nekā vispārējā nodokļu sistēma.

Tomēr šim režīmam ir arī ierobežojumi. Mikrouzņēmumi nedrīkst nodarboties ar noteiktiem darbības veidiem, piemēram, finanšu pakalpojumiem, apdrošināšanu vai azartspēlēm. Pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz izdevumu uzskaiti. Turklāt uzņēmums nevar būt PVN maksātājs, kas var būt neizdevīgi sadarbībā ar lieliem partneriem, kuriem nepieciešami rēķini ar PVN. Tāpēc pirms šī režīma izvēles ir rūpīgi jāizvērtē visi plusi un mīnusi.

‍

Patentmaksas pašnodarbinātajiem

‍

Pašnodarbinātās personas, kas sniedz noteiktus pakalpojumus, var strādāt patentmaksas režīmā, kas ir vēl viens vienkāršots nodokļu risinājums. Patents dod tiesības nodarboties ar konkrētu darbības veidu bez uzņēmuma reģistrācijas. Patenta maksa ir atkarīga no darbības veida un atrašanās vietas, bet parasti svārstās no 50 līdz 200 eiro mēnesī.

Patentmaksas režīms ir pieejams tādām nodarbēm kā privātstundas, frizieru un kosmetologu pakalpojumi, remontdarbi, uzkopšanas pakalpojumi, bērnu vai senioru aprūpe un citi līdzīgi pakalpojumi. Svarīgs nosacījums ir tas, ka pašnodarbinātais nedrīkst nodarbināt darbiniekus un pakalpojumi jāsniedz personīgi. Gada ienākumi šajā režīmā ir ierobežoti līdz 20 000 eiro.

Galvenā patentmaksas priekšrocība ir tās vienkāršība. Persona iegādājas patentu, samaksā fiksētu summu, kas jau ietver visus nodokļus un sociālās iemaksas, un var mierīgi strādāt. Nav nepieciešams veikt sarežģītu uzskaiti, iesniegt deklarācijas vai rēķināt nodokļus. Tomēr šis režīms ir piemērots tikai nelielam darba apjomam un ierobežotam profesiju lokam.

‍

Kā pareizi iesniegt nodokļu deklarācijas

‍

Latvijā darbojas mūsdienīga elektroniskā nodokļu deklarēšanas sistēma, ko sauc par Elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS. Tā ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā un ļauj iesniegt deklarācijas, pārbaudīt norēķinu stāvokli ar budžetu, saņemt paziņojumus un sazināties ar nodokļu inspektoriem tiešsaistē. Lai pieslēgtos sistēmai, nepieciešams elektroniskais paraksts vai Latvijas bankas internetbanka.

Fiziskām personām ar vienu algota darba ienākumu avotu parasti nav pienākuma iesniegt deklarāciju, jo darba devējs jau ir ieturējis visus nodokļus. Tomēr deklarācija jāiesniedz, ja ir ienākumi no saimnieciskās darbības, nekustamā īpašuma izīrēšanas, īpašuma vai vērtspapīru pārdošanas, dividendes, procenti vai citi ienākumu veidi. Deklarācija ir nepieciešama arī, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus par izglītības vai medicīnas izdevumiem, kā arī iemaksām privātajos pensiju fondos.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir līdz nākamā gada 1. jūnijam. Piemēram, deklarācija par 2024. gadu jāiesniedz līdz 2025. gada 1. jūnijam. Uzņēmumi iesniedz dažādas deklarācijas atkarībā no piemērotajiem nodokļiem: PVN deklarācijas katru mēnesi vai ceturksni, gada pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju reizi gadā. Deklarāciju savlaicīga neiesniegšana var radīt sodus, kas sākas no 50 eiro un var būtiski pieaugt atkārtotu pārkāpumu gadījumā.

‍

Nodokļu atvieglojumi un atskaitījumi

‍

Latvijas nodokļu sistēma paredz dažādus atvieglojumus un atskaitījumus, kas ļauj samazināt ar nodokli apliekamo bāzi un līdz ar to arī maksājamo nodokli. Neapliekamais minimums ir galvenais atvieglojums visiem strādājošajiem, taču pastāv arī papildu iespējas. Par katru apgādājamo, piemēram, bērnu vai pensionāru vecāku, var saņemt atvieglojumu 250 eiro mēnesī jeb 3000 eiro gadā.

Izdevumi par izglītību dod tiesības uz nodokļa atmaksu. Ir iespējams atgūt 20 procentus no summas, kas iztērēta mācībām akreditētās izglītības iestādēs, bet ne vairāk kā 1200 eiro gadā. Medicīniskie izdevumi, tostarp zobārstniecība, briļļu iegāde un noteikti medikamenti, arī tiek ņemti vērā nodokļa aprēķinā. Maksimālais atskaitījums par medicīnas izdevumiem ir 600 eiro gadā.

Iemaksas trešā līmeņa privātajos pensiju fondos dod tiesības uz atskaitījumu līdz 10 procentiem no gada ienākumiem, bet ne vairāk kā 4000 eiro. Procentus par hipotekāro kredītu vienīgā mājokļa iegādei arī var iekļaut nodokļa aprēķinā, saņemot atvieglojumu līdz 400 eiro mēnesī. Lai izmantotu šos atvieglojumus, obligāti jāiesniedz gada deklarācija un jāpievieno visi apliecinošie dokumenti.

‍

Atbildība par nodokļu nemaksāšanu

‍

Nodokļu nemaksāšana vai savlaicīga nesamaksāšana Latvijā var radīt nopietnas sekas. Valsts ieņēmumu dienestam ir plašas pilnvaras nodokļu parādu piedziņā un sankciju piemērošanā. Par katru nokavēto dienu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05 procentu apmērā no parāda summas, kas veido aptuveni 18 procentus gadā. Šī nokavējuma nauda var ātri palielināt sākotnējo parādu, ja tas netiek savlaicīgi segts.

Papildus nokavējuma naudai VID var piemērot sodus par dažādiem pārkāpumiem. Deklarācijas neiesniegšana noteiktajā termiņā var radīt sodu no 50 līdz 700 eiro. Nodokļa bāzes samazināšana vai nepatiesas informācijas sniegšana var tikt sodīta ar naudas sodu līdz 100 procentiem no nesamaksātā nodokļa summas. Smagos gadījumos, kad konstatēta tīša izvairīšanās no nodokļu nomaksas, iespējama kriminālatbildība ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

VID ir tiesīgs bloķēt nodokļu parādnieka bankas kontus, uzlikt arestu mantai un uzsākt piespiedu piedziņas procedūru ar tiesu izpildītāju starpniecību. Juridiskām personām nodokļu parādi var kļūt par pamatu izslēgšanai no komercreģistra. Uzņēmumu vadītāji var tikt saukti pie personīgās atbildības, ja tiek pierādīts, ka viņi veicinājuši nodokļu nemaksāšanu vai aktīvu izņemšanu, kaitējot valsts budžetam.

‍

Latvijas nodokļu sistēma ir līdzsvarota un pietiekami saprotama, ja to rūpīgi izpēta. Galvenie nodokļi ietver progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 33 procentiem, sociālās iemaksas 34,09 procentu apmērā, pievienotās vērtības nodokli ar standarta likmi 21 procents un unikālo uzņēmumu ienākuma nodokli, kas jāmaksā tikai peļņas sadales gadījumā. Sistēma piedāvā arī vienkāršotus režīmus mazajam biznesam, piemēram, mikrouzņēmumus un patentmaksu, kas padara uzņēmējdarbību pieejamāku.

Savlaicīga un korekta nodokļu nomaksa ir ne tikai juridisks pienākums, bet arī ieguldījums sabiedrības attīstībā. Nodokļu ieņēmumi tiek izmantoti izglītības, veselības aprūpes, infrastruktūras un sociālās aizsardzības finansēšanai. Mūsdienu elektroniskās sistēmas padara deklarēšanas un maksāšanas procesu ērtu, tāpēc nav iemesla izvairīties no savām saistībām.

Ja rodas jautājumi vai sarežģījumi nodokļu jomā, vienmēr ir labāk vērsties pie profesionāļiem, nevis riskēt ar sodiem vai nopietnākām problēmām. Nodokļu plānošana un pareiza pieejamo atvieglojumu izmantošana var būtiski samazināt nodokļu slogu likumīgā veidā. Latvija piedāvā pietiekami daudz iespēju komfortablai dzīvei un veiksmīgai uzņēmējdarbībai, ievērojot nodokļu likumdošanu.

‍

Biežāk uzdotie jautājumi

‍

Vai ir jāiesniedz deklarācija, ja ir tikai darba līgums?

Ja ir tikai viens ienākumu avots algota darba veidā un darba devējs korekti ietur visus nodokļus, gada deklarācija nav obligāta. Tomēr deklarāciju ieteicams iesniegt, ja vēlaties saņemt nodokļu atvieglojumus par izglītību, medicīnas izdevumiem, apgādājamajiem vai hipotekārā kredīta procentiem. Deklarācija ir obligāta arī jebkuru papildu ienākumu gadījumā, pat ja tie ir nelieli, piemēram, no īres, frīlansa vai investīcijām.

‍

Cik ilgi jāglabā nodokļu dokumenti?

Latvijas normatīvie akti nosaka pienākumu glabāt grāmatvedības un nodokļu dokumentus piecus gadus pēc attiecīgā finanšu gada beigām. Tas attiecas uz rēķiniem, pavadzīmēm, līgumiem, bankas izrakstiem, algu aprēķiniem un citiem dokumentiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Nodokļu iestāde var pieprasīt šos dokumentus pārbaudei jebkurā laikā minētajā periodā.

‍

Vai nodokļus var maksāt pa daļām?

Jā, Valsts ieņēmumu dienests var piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu vai samaksu pa daļām īslaicīgu finansiālu grūtību gadījumā. Tam nepieciešams iesniegt pamatotu iesniegumu un pievienot apliecinošus dokumentus. Parasti samaksas grafiks tiek noteikts no trim līdz 36 mēnešiem ar procentu aprēķinu pēc pazeminātas likmes. Svarīgi vērsties pēc šāda risinājuma pirms nodokļa samaksas termiņa, nevis pēc parāda rašanās.

‍

Ar ko atšķiras darbs ar patentu no mikrouzņēmuma reģistrācijas?

Patents ir vienkāršākais veids, kā legalizēt nelielu pašnodarbinātību noteiktās pakalpojumu jomās. Persona maksā fiksētu summu un strādā bez uzņēmuma reģistrācijas, taču ar ierobežojumiem attiecībā uz darbības veidiem un gada ienākumiem līdz 20 000 eiro. Mikrouzņēmums ir pilnvērtīgs uzņēmums ar reģistrāciju komercreģistrā, iespēju nodarbināt līdz pieciem darbiniekiem un apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā. Mikrouzņēmums ir piemērots nopietnākai uzņēmējdarbībai, taču prasa uzskaiti un deklarāciju iesniegšanu.

‍

Kā pārbaudīt, vai nav nodokļu parādu?

Vienkāršākais un drošākais veids, kā pārbaudīt norēķinu stāvokli ar valsts budžetu, ir izmantot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu EDS, kas pieejama Valsts ieņēmumu dienesta oficiālajā tīmekļa vietnē. Šī sistēma ļauj tiešsaistē iegūt pilnīgu un aktuālu informāciju par nodokļiem, bez nepieciešamības apmeklēt valsts iestādes klātienē.

Pēc pieslēgšanās EDS, izmantojot internetbanku, elektronisko parakstu vai eID, ir jāatver sadaļa, kas saistīta ar norēķiniem ar budžetu. Tajā ir redzama informācija par visiem aprēķinātajiem nodokļiem, veiktajiem maksājumiem, iespējamām pārmaksām un nodokļu parādiem. Sistēma skaidri norāda, par kuru nodokli ir izveidojusies parāda summa, par kādu periodu un kādā apmērā.

Ja nodokļu parāds pastāv, EDS parāda arī samaksas termiņus un maksājumu rekvizītus. Dažos gadījumos ir iespējams sagatavot maksājuma uzdevumu vai lejupielādēt izrakstu grāmatvedības vajadzībām. Ja parādu nav, sistēma uzrāda nulles bilanci vai pārmaksu, kuru var atgūt vai ieskaitīt nākotnes maksājumos.