
Vai plānojat pārcelties uz Latviju vai jau dzīvojat šeit ar uzturēšanās atļauju? Tad jums ir jāzina par gaidāmajām izmaiņām migrācijas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 2026. gada. Šīs jaunās normas ietekmēs gandrīz visus ārvalstniekiem, kas vēlas saņemt vai pagarināt uzturēšanās atļauju šajā Baltijas valstī. Noskaidrosim, kas tieši mainās un kā tas ietekmēs jūsu situāciju.
Latvijas valdība pieņēma lēmumu par migrācijas politikas reformu vēl 2024. gadā, kad Saeima apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā. Galvenais šo izmaiņu mērķis ir piesaistīt valstij kvalificētus speciālistus, investorus un cilvēkus, kas patiešām integrējas Latvijas sabiedrībā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2023. gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 89 000 ārvalstnieku ar dažādām uzturēšanās atļaujām, un šis skaitlis turpina pieaugt.
Jaunie noteikumi ir vērsti uz procedūru vienkāršošanu vienām pieteikuma iesniedzēju kategorijām un prasību pastiprināšanu citām. Varas iestādes vēlas izveidot pārredzamāku un taisnīgāku sistēmu, kas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Turklāt izmaiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt kontroli pār ārvalstnieku uzturēšanās likumību un cīņu pret fiktīvām laulībām un viltus darba līgumiem.
No 2026. gada uzturēšanās atļaujas saņemšanas process kļūs strukturētāks. Pieteikuma iesniedzējiem būs jāatbilst jauniem kritērijiem, kas aptver finansiālo stabilitāti, valodas zināšanas un integrāciju sabiedrībā. Minimālais ikmēneša ienākumu apmērs galvenajam pieteikuma iesniedzējam palielināsies no 750 eiro līdz 950 eiro, bet ģimenes locekļiem šis slieksnis būs 285 eiro par katru cilvēku iepriekšējo 210 eiro vietā.
Obligāts nosacījums būs latviešu valodas zināšanu apliecināšana A2 līmenī lielākajai daļai pieteikuma iesniedzēju kategoriju, izņemot augsti kvalificētus speciālistus un investorus. Šī prasība izraisīja daudzas diskusijas, bet varas iestādes uzstāj, ka pamatzināšanas valsts valodā ir kritiski svarīgas veiksmīgai integrācijai. Eksāmenu varēs kārtot sertificētos centros, kuru saraksts ir publicēts Valsts valodas aģentūras mājaslapā https://www.valoda.lv.
Vēl viena svarīga jaunā norma attiecas uz medicīnisko apdrošināšanu. Tagad polisē jāparedz vismaz 30 000 eiro medicīnisko izdevumu segums un tai jābūt derīgai visā Eiropas Savienības teritorijā. Iepriekš šis limits bija tikai 15 000 eiro, kas bieži izrādījās nepietiekami nopietnu slimību vai negadījumu gadījumā.
Ja saņemat VNĮ uz darba līguma pamata, sagatavojieties rūpīgākai jūsu darba devēja pārbaudei. Uzņēmumam būs jāapliecina sava finansiālā stabilitāte, iesniedzot nodokļu atskaites par pēdējiem 12 mēnešiem un pierādījumus par visu obligāto maksājumu veikšanu. Minimālā darba samaksa ārvalstnieka darbiniekam būs 1400 eiro mēnesī pirms nodokļu atskaitīšanas, kas ir par 350 eiro vairāk nekā 2024. gadā.
Augsti kvalificēti speciālisti saņems noteiktas priekšrocības. Viņiem minimālais algas slieksnis noteikts 2800 eiro līmenī, bet pretī viņi tiek atbrīvoti no prasības par latviešu valodas zināšanām sākuma posmā. Turklāt viņu pieteikumu izskatīšanas termiņš saīsinās no 90 uz 45 darba dienām, kas ievērojami paātrinās darba un uzturēšanās atļaujas saņemšanas procesu.
Uzņēmēji un pašnodarbinātās personas saskarsies ar stingrākām prasībām savas darbības dokumentālam apliecinājumam. Būs jāiesniedz ne tikai uzņēmuma reģistrācijas apliecība, bet arī biznesa plāns latviešu vai angļu valodā, finanšu prognozes uz 24 mēnešiem uz priekšu un pierādījumi par sākuma kapitāla esamību vismaz 14 000 eiro apmērā Latvijas bankas kontā.
Uzņēmumam jādemonstruje reāla ekonomiskā darbība, nevis vienkārši jāeksistē uz papīra. PMLP pārbaudīs biroja telpas esamību, darbiniekus, līgumus ar klientiem un faktiski veiktos darbus vai sniegtos pakalpojumus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta darbības atbilstībai deklarētajam biznesa plānam, tāpēc ir svarīgi būt maksimāli godīgam un reālistiskam, to sastādot.
VNĮ saņemšanas programma par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā piedzīvoja būtiskas izmaiņas jau 2022. gadā, bet no 2026. gada tiek ieviesti papildu ierobežojumi. Nekustamā īpašuma minimālā vērtība uzturēšanās atļaujas saņemšanai tagad ir 250 000 eiro par objektiem Rīgā un 500 000 eiro par komerciālo nekustamo īpašumu jebkurā valsts reģionā. Mājokļa iegāde citās pilsētās nedod tiesības saņemt VNĮ pēc investīciju programmas.
Papildus nekustamā īpašuma iegādei pieteikuma iesniedzējam būs jāsamaksā valsts nodeva 5 procentu apmērā no objekta vērtības. Šie līdzekļi nonāks īpašā reģionu attīstības fondā. Ir svarīgi saprast, ka nekustamo īpašumu nevar pārdot 60 mēnešu laikā no VNĮ saņemšanas brīža, pretējā gadījumā uzturēšanās atļauja tiks anulēta.
Pastāvīgo uzturēšanās atļauju jeb PMĮ Latvijā var saņemt pēc pieciem gadiem nepārtrauktas uzturēšanās ar pagaidu uzturēšanās atļauju. No 2026. gada prasības PMĮ saņemšanai kļūs stingrākas. Pieteikuma iesniedzējam būs jāapliecina latviešu valodas zināšanas B1 līmenī, Latvijas Satversmes un valsts vēstures pamatzināšanas, kā arī nodokļu parādu un administratīvo pārkāpumu neesamība.
Ārvalstīs pavadītais laiks tagad tiks ņemts vērā rūpīgāk. Ja piecu gadu periodā esat Latvijā prombūtnē vairāk nekā 183 dienas gadā, šis gads netiks ieskaitīts PMĮ saņemšanas termiņā. Izņēmumi ir paredzēti tikai darba komandējumiem, mācībām un nopietniem medicīniskiem iemesliem, bet viss tas ir dokumentāli jāapliecina. Valsts nodeva par PMĮ pieteikuma izskatīšanu palielināsies no 100 uz 170 eiro.
Dokumentu saraksts VNĮ saņemšanai no 2026. gada kļūs plašāks. Jums būs jāsagatavo šāds dokumentu pakete:
Ārvalsts pase ar derīguma termiņu vismaz 18 mēneši pieteikuma iesniegšanas brīdī. Divas krāsainas fotogrāfijas 35 uz 45 milimetru izmērā, kas uzņemtas ne agrāk kā trīs mēnešus pirms iesniegšanas. Aizpildīta anketa latviešu vai angļu valodā, ko var lejupielādēt PMLP oficiālajā mājaslapā. Medicīniskā izziņa par veselības stāvokli, izsniegta ne agrāk kā 30 dienas pirms dokumentu iesniegšanas. Izziņa par sodāmības neesamību no pastāvīgās dzīvesvietas valsts par pēdējiem 60 mēnešiem ar apostilu.
Medicīniskās apdrošināšanas polise ar segumu vismaz 30 000 eiro. Dokumenti, kas apliecina finansiālo nodrošinātību par pēdējiem sešiem mēnešiem. Dzīvesvietas Latvijā esamības apliecinājums, īres līgums vai īpašuma apliecība. Kvīts par valsts nodevas samaksu 180 eiro apmērā par pieteikuma izskatīšanu.
Strādājošiem būs nepieciešams darba līgums, darba atļauja no Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēja ienākumu izziņa. Uzņēmējiem jāiesniedz izraksts no komercreģistra, biznesa plāns, nodokļu deklarācija un bankas izziņa. Personām, kas apvienojas ar ģimeni, jāpievieno laulības vai dzimšanas apliecības, radinieka ar VNĮ vai PMĮ dokumenti un viņa rakstiska piekrišana apvienošanai.
Pieteikumu izskatīšanas termiņi VNĮ saņemšanai 2026. gadā paliks aptuveni tādā pašā līmenī kā tagad. Standarta termiņš ir 90 darba dienas no pilnas dokumentu komplekta iesniegšanas brīža, bet dažām kategorijām ir paredzēta paātrināta izskatīšana. Augsti kvalificēti speciālisti var rēķināties ar lēmumu 45 darba dienu laikā, bet investori ar ieguldījumu summu virs 500 000 eiro 60 darba dienu laikā.
Valsts nodeva par VNĮ pirmo reizi saņemšanu būs 180 eiro, par pagarināšanu 120 eiro, bet par PMĮ saņemšanu 170 eiro. Papildus būs jāmaksā par biometriskās uzturēšanās atļaujas kartes noformēšanu 34 eiro. Ja dokumentus iesniedz pārstāvis, notariāla pilnvara izmaksās aptuveni 50 eiro. Dokumentu tulkošanas izmaksas ir atkarīgas no to apjoma, bet vidēji ir 15 eiro par lappusi.
Galvenā pieteikuma iesniedzēja ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt VNĮ pēc ģimenes atkalapvienošanas programmas. Pie viņiem pieder laulātais vai laulātā, nepilngadīgi bērni un pilngadīgi bērni līdz 24 gadiem, kas ir apgādībā un mācās klātienes formā. No 2026. gada laulātajiem tiek ieviesta obligāta prasība apliecināt latviešu valodas zināšanas A1 līmenī, izņemot gadījumus, kad galvenais pieteikuma iesniedzējs ir augsti kvalificēts speciālists.
Finansiālās prasības ģimenei tiek aprēķinātas kumulatīvi. Ja galvenajam pieteikuma iesniedzējam jāapliecina ienākumi 950 eiro, tad uz laulāto tiek pievienoti 285 eiro, bet uz katru bērnu vēl pa 285 eiro. Tas nozīmē, ka četru cilvēku ģimenei būs nepieciešams apliecināt kopējos ikmēneša ienākumus vismaz 1805 eiro. Dzīvojamajai platībai arī jāatbilst platības normām no aprēķina vismaz 12 kvadrātmetri uz katru ģimenes locekli.
Ja saņēmāt uzturēšanās atļauju pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā, varat neuztraukties. Izmaiņām nav atpakaļejošas iedarbības, un jūsu pašreizējā VNĮ paliek derīga līdz tās derīguma termiņa beigām. Tomēr, pagarinot uzturēšanās atļauju pēc 2026. gada, jums tiks piemērotas jau jaunās prasības, lai arī ar zināmiem atvieglojumiem tiem, kas valstī nodzīvojuši vairāk nekā trīs gadus.
Pārejas periods ilgs līdz 2026. gada beigām. Šajā laikā var iesniegt pieteikumu VNĮ pagarināšanai pēc vecajiem noteikumiem, ja jūsu pašreizējās atļaujas derīguma termiņš beidzas līdz 2027. gada jūnijam. PMLP iesaka iepriekš plānot pagarināšanu un neatlikt dokumentu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, jo īpaši, ja neesat pārliecināts, ka atbilstat jaunajām prasībām.
Migrācijas likumdošanas prasību neievērošana var novest pie nopietnām sekām. Administratīvie sodi par uzturēšanās noteikumu pārkāpšanu svārstās no 350 līdz 1400 eiro atkarībā no pārkāpuma smaguma. Atkārtoti pārkāpumi var novest pie uzturēšanās atļaujas anulēšanas un ieceļošanas aizlieguma Latvijā uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.
Īpašu uzmanību varas iestādes pievērš fiktīviem pamatiem VNĮ saņemšanai. Ja izrādīsies, ka darba līgums bija parakstīts formāli, laulība noslēgta dokumentu saņemšanai vai bizness pastāv tikai uz papīra, sekos nekavējoša atļaujas anulēšana. Dati par atteikumiem un anulēšanām tiek ievadīti Šengenas zonas valstu kopējā datubāzē, kas var sarežģīt vīzu un atļauju saņemšanu citās Eiropas valstīs.
Ja plānojat iesniegt dokumentus VNĮ vai PMĮ pēc 2026. gada, sāciet sagatavošanos jau tagad. Pirmkārt, ir vērts izvērtēt savu atbilstību jaunajām finansiālajām prasībām un nepieciešamības gadījumā palielināt ienākumus. Sāciet apgūt latviešu valodu, pat ja pagaidām pārvaldāt tikai krievu vai angļu valodu. Latviešu valodas kursi ir pieejami daudzās Rīgas un citu pilsētu skolās, kā arī tiešsaistē platformā Makoni.
Pārliecinieties, ka jūsu medicīniskā apdrošināšana atbilst jaunajām prasībām. Daudzas apdrošināšanas kompānijas jau piedāvā speciālas polises ārvalstniekiem ar 30 000 eiro segumu. Savāciet visas nepieciešamās izziņas un dokumentus iepriekš, īpaši izziņu par sodāmības neesamību, jo tās saņemšana var aizņemt vairākus mēnešus. Konsultējieties ar migrācijas speciālistu, kas palīdzēs izvērtēt jūsu iespējas un pareizi sagatavot dokumentus.
Izmaiņas VNĮ un PMĮ saņemšanas noteikumos no 2026. gada padara procesu strukturētāku un prasīgāku. Finansiālo slieksņu paaugstināšana, obligātās latviešu valodas zināšanas un kontroles pastiprināšana pār uzturēšanās pamatu likumību ir vērstas uz to, lai piesaistītu Latvijai cilvēkus, kas patiešām vēlas integrēties sabiedrībā un sniegt ieguldījumu valsts ekonomikā. Šīs izmaiņas ietekmēs lielāko daļu pieteikuma iesniedzēju kategoriju, bet ar pareizu sagatavošanos un jauno prasību izpratni uzturēšanās atļaujas saņemšana paliek pilnīgi sasniedzams mērķis.
Ir svarīgi atcerēties, ka migrācijas likumdošana pastāvīgi attīstās, un sekot jaunumiem var Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajā mājaslapā https://www.pmlp.gov.lv. Neatlieciet sagatavošanos uz pēdējo brīdi un vērsieties pēc profesionālas palīdzības, ja jūtaties nedrošs kādos procedūras aspektos. Pareizā pieeja un rūpīga dokumentu sagatavošana būtiski palielinās jūsu izredzes veiksmīgi saņemt uzturēšanās atļauju vai pastāvīgo uzturēšanās atļauju Latvijā.
Jā, atbrīvojums no latviešu valodas zināšanu prasības ir paredzēts augsti kvalificētiem speciālistiem ar algu no 2800 eiro, investoriem ar ieguldījumiem virs 500 000 eiro, kā arī personām, kas vecākas par 65 gadiem. Visos pārējos gadījumos būs nepieciešams apliecināt valodas zināšanas A2 līmenī.
Jā, ja jūsu VNĮ tika saņemta legāli un esat ievērojuši visus uzturēšanās nosacījumus, šis laiks pilnībā tiek ieskaitīts piecu gadu termiņā PMĮ saņemšanai. Tomēr, iesniedzot pieteikumu PMĮ pēc 2026. gada, būs jāatbilst jaunajām prasībām, tostarp latviešu valodas zināšanām B1 līmenī.
Var ņemt vērā kopējos ģimenes ienākumus, ieskaitot laulātā vai laulātās ienākumus. Arī tiek ieskaitīti stabili ieguldījumu ienākumi, pensijas un oficiāls sociālais atbalsts. Ir svarīgi, lai visi ienākumu avoti būtu dokumentāli apliecināti un būtu regulāra rakstura.
Nē, izmaiņas attiecas tikai uz trešo valstu pilsoņiem, kas neietilpst Eiropas Savienībā. ES, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstu pilsoņiem ir brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības Latvijā, pamatojoties uz citām Eiropas likumdošanas normām.
Vidēji pilna dokumentu komplekta savākšana aizņem no diviem līdz četriem mēnešiem. Visvairāk laika prasa izziņas par sodāmības neesamību ar apostilu saņemšana no dzīvesvietas valsts, dokumentu tulkošana un notariāls apliecinājums. Sagatavošanos ieteicams sākt vismaz sešus mēnešus pirms plānotā pārcelšanās datuma.
Uzņēmums Lex&Finance specializējas migrācijas pakalpojumos un juridiskajā pavadīšanā uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas procesā Latvijā. Mūsu speciālisti dziļi izprot visas jaunās likumdošanas nianses un ir gatavi palīdzēt katrā dokumentu noformēšanas posmā. Mēs veicam jūsu situācijas iepriekšēju izvērtēšanu, sagatavojam pilnu dokumentu paketi, ņemot vērā 2026. gada prasības, palīdzam ar izziņu tulkošanu un legalizāciju, organizējam sagatavošanos eksāmenam latviešu valodas zināšanu pārbaudei.
Mūsu komanda uzņemsies mijiedarbību ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, pārstāvēs jūsu intereses visos pieteikuma izskatīšanas posmos un operatīvi atrisinās visus radušos jautājumus. Mēs arī sniedzam pakalpojumus uzņēmumu reģistrācijā uzņēmējiem, nekustamā īpašuma atlasē investoriem un bankas kontu atvēršanā. Vēršoties Lex&Finance, jūs saņemat kompleksu atbalstu no pieredzējušiem profesionāļiem, kas būtiski palielina iespējas veiksmīgi saņemt uzturēšanās atļauju un ietaupa jūsu laiku un nervus.