
No 2026. gada Latvijā stājas spēkā būtiskas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Valsts vienlaikus ievieš mērķētu PVN samazinājumu atsevišķām nozarēm un pastiprina kontroli pār nodokļa piemērošanu. Formāla pieeja vairs netiek pieļauta. Tiek vērtēta darījumu būtība, ekonomiskā loģika un caurspīdīgums.
Zemāk skaidrs un praktisks pārskats par to, kas mainās un kā sagatavoties.
Izmaiņas tiek ieviestas valsts fiskālās politikas ietvaros un saskaņā ar Eiropas Savienība prasībām. Lēmumu pieņemšanā iesaistīta arī Latvija kā nacionālā nodokļu sistēmas veidotāja.
Galvenie iemesli:
• inflācijas spiediens
• nepieciešamība aizsargāt patērētājus
• PVN krāpšanas shēmas
• ēnu ekonomikas samazināšana
• nodokļu sistēmas modernizācija
Oficiālie avoti:
https://www.vid.gov.lv
https://finance.ec.europa.eu
Mērķis ir sabalansēt budžeta ieņēmumus un sociālo taisnīgumu.
Kādas PVN likmes bija spēkā līdz 2026. gadam
Līdz reformai tika piemērotas:
• standarta PVN likme 21 procents
• samazinātā likme 12 procenti
• īpaši režīmi noteiktām precēm un pakalpojumiem
Praksē samazinātās likmes bieži tika izmantotas formāli, bez pietiekama pamatojuma.
Samazinājums netiek piemērots vispārēji. Tas attiecas tikai uz sociāli nozīmīgām jomām.
Galvenās kategorijas:
• pamata pārtikas produkti
• medikamenti un veselības aprūpes pakalpojumi
• drukātie un digitālie izdevumi
• atsevišķi komunālie pakalpojumi
Mērķi:
• cenu pieauguma ierobežošana
• mājsaimniecību atbalsts
• sociālās spriedzes mazināšana
Samazinātā likme ir pieejama tikai, ja tiek ievēroti visi nosacījumi.
Priekšrocības iegūst:
• pārtikas mazumtirdzniecība
• farmācijas uzņēmumi
• izdevniecības
• pakalpojumu sniedzēji sabiedrībai būtiskās jomās
Nepareiza likmes piemērošana rada risku soda naudām.
Vienlaikus ar likmju samazinājumu tiek pastiprināta kontrole.
Galvenie ierobežojumi:
• darījumu padziļināta analīze
• piegādes ķēžu pārbaude
• tiesību uz priekšnodokļa atskaitīšanu ierobežošana
• ekonomiskā pamatojuma izvērtēšana
PVN atskaitīšana bez reāla darījuma vairs nav iespējama.
Atskaitīšana kļūst nosacīta.
Tiek vērtēts:
• darījuma reālums
• biznesa mērķis
• sadarbības partneris
• maksājumu plūsma
• cenas un apjoma loģika
Ja trūkst ekonomiskā pamata, atskaitījums tiek atteikts.
Kontroles lomu pastiprina VID.
Tiek izmantots:
• datu salīdzinājums
• automatizēta riska analīze
• banku informācija
• krustpārbaudes starp uzņēmumiem
Kļūdas tiek konstatētas ātri.
Paaugstināta uzmanība:
• uzņēmumiem ar pastāvīgiem PVN atmaksas pieprasījumiem
• firmām ar zemu pievienoto vērtību
• uzņēmumiem bez darbiniekiem
• jaunizveidotiem uzņēmumiem
• biznesiem ar sarežģītām ķēdēm
Bez skaidras loģikas risks pieaug.
Dokumentu kvalitāte nosaka rezultātu.
Nepieciešams:
• līgumi
• rēķini un akti
• maksājumu apliecinājumi
• piegādes dokumenti
• darījumu pamatojums
• cenu veidošanas loģika
Viens trūkstošs pierādījums ietekmē visu darījumu.
Biežākās problēmas:
• formāls PVN uzskaites modelis
• darījumi ar riskantiem partneriem
• nepareizas PVN likmes
• nepamatoti atskaitījumi
• nodokļu risku ignorēšana
Sekas ir uzrēķini un sodi.
Savlaicīga rīcība samazina zaudējumus.
Ieteicamie soļi:
• PVN audits
• darījumu ķēžu pārskatīšana
• partneru pārbaude
• dokumentācijas sakārtošana
• profesionāla konsultācija
Nepārdomātas darbības rada dārgas sekas.
Līdz 2026. gadam:
• formāla pieeja
• plaša atskaitīšana
• ierobežota kontrole
No 2026. gada:
• ekonomiskā satura izvērtēšana
• ierobežotas atskaitīšanas tiesības
• mērķētas PVN likmes
• augsta kontroles intensitāte
Sistēma kļūst precīzāka un stingrāka.
PVN izmaiņas Latvijā no 2026. gada būtiski maina spēles noteikumus. Likmju samazinājums iet roku rokā ar stingru uzraudzību. Ieguvēji ir uzņēmumi ar caurspīdīgu darbību un sakārtotu uzskaiti. Kļūdas kļūst finansiāli sāpīgas.
Nē. Jāatbilst konkrētiem nosacījumiem.
Jā. Uzņēmuma izmēram nav nozīmes.
Jā. Taču tikai ar pilnīgu darījumu pamatojumu.
Jā. Bez iepriekšējas pārbaudes risks ir augsts.
Daļēji. Taču tas ne vienmēr novērš sodus.